Lūgšana ir viena no kristieša dzīves galvenajām sastāvdaļām. Tā ir mūsu saruna ar Dievu.
„Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts. Jo ikviens, kas lūdz, dabū, un, kas meklē, atrod, un tam, kas klaudzina, taps atvērts.”(Mateja 7:7-8)
Nereti tieši lūgšanas laikā nāk kādas problēmas atrisinājums, parādās jauns ceļš, kā var atrisināt šķietami neatrisināmas lietas.
Tāpat kā mums katru dienu nepieciešams ēdiens, lai mūsu ķermenis dzīvotu, „barība” nepieciešama arī mūsu dvēselei. Katru dienu! Mūsu dvēsele ir paēdināta, ja mēs katru dienu atrodam laiku savrupībai ar Dievu lūgšanā.
Saruna ir jebkuru attiecību būtiska sastāvdaļa. Arī manu attiecību ar Dievu pamatā ir saruna – lūgšana. Un tā nenozīmē Dieva „informēšanu” – Viņš tāpat visu zina par mums. Bet līdzīgi kā bērns aug un mācās, sarunājoties ar vecākiem, arī mēs garīgi augam, sarunājoties ar Dievu.