Tēvreize

Šī lūgšana ir unikāla – dažās rindās ir ietverts patiesi viss, kas mums nepieciešams, lai izdzīvotu. Tajā ir ielikta milzīga gudrība.

Ar Tēvreizi mēs vēršamies pie sava Tēva, lūdzam visas lietas, kas mums nepieciešamas izdzīvošanai un pateicamies Dievam par svētību mūsu dzīvē.

Vēršoties pie Tēva, mums ir jāsaprot, ka neesam vieni ar savām vajadzībām – bez manis pie Viņa ar savām lūgšanām vēršas vēl miljoniem citu cilvēku. Šķiet, Tēvreizes sarežģītākā vieta priekš mums, cilvēkiem, ir „Tavs prāts lai notiek!”. Šos vārdus ir viegli pateikt, bet tik grūti tos pieņemt! Mēs allaž vēlamies, lai notiek pēc mūsu prāta un kļūstam pat dusmīgi, ka nenotiek mūsu prāts.

Lūdzot dienišķo maizi šodien, mēs Dievam lūdzam, lai mūsu ikdienas dzīvē visa ir tik, cik nepieciešams un tas attiecas gan uz iztiku, ēdienu, apģērbu, darbu, labu pārvaldību, kārtību, gan uz visu pārējo mūsu praktisko dzīvi.

Vēl kāds ļoti svarīgs vārds Tēvreizē – „šodien”. Mums tik grūti nākas dzīvot šajā brīdī, šodien, mēs cenšamies vai nu dzīvot pašu uzkonstruētā nākotnes vīzijā vai pagātnes notikumos. Visticamāk, dzīve nenoritēs pēc mūsu plāna, un tas mūs novedīs tikai konfliktā pašiem ar sevi un pārējiem. Mums jāpieņem, ka vienīgais drošais brīdis, kas mums patiešām ir dots, ir šis brīdis. Tagad.

Tēvreizē lūdzam arī piedošanu par saviem grēkiem un apsolām piedot arī saviem parādniekiem. Mums nav jāpiedod tāpēc, ka otrs to ir vai nav pelnījis. Mums ir jāpiedod tieši tāpat, kā mums ir tapis piedots. Diemžēl mums ir grūti aptvert, ka vienīgais veids, kā tikt vaļā no tā, ko kāds cits mums ir parādā, ir atlaist šo parādu, piedot.

Tāpat Tēvreize runā par dzīves realitāti – mēs nedzīvojam izolētā vidē. Mēs ik uz soļa sastapsimies ar kārdinājumiem, tomēr mēs lūdzam Dievam palīdzību iet cauri šai dzīvei, ar visām tās gaišajām un tumšajām dienām.

Tēvreize mums palīdz nodzīvot, izturēt, priecāties tieši par šo dienu, kas mums ir dota. Mēs nezinām, kā būs rīt, tāpēc lūdzam, lai šajā dienā mūs pavada Dieva svētība un Viņa prāts lai notiek.

Mūsu Tēvs debesīs!

Svētīts lai top Tavs vārds.

Lai nāk Tava valstība.

Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.

Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien.

Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.

Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna.

Jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi.

Āmen.

(Mt. 6:9-13)