“Bet atnesiet katrs savu desmito tiesu pilnā vērtībā Manā klētī tā, lai Manā mājā būtu barība, un pārbaudiet tad Mani šai ziņā, vai Es arī neatvēršu debess logus un nelikšu svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt pār jums!”(Mal. 3,10).
Kam pieder Debesu valstība?
Ziedošana dažādiem projektiem, labdarības akcijas, žēlsirdība nav svešs jēdziens mūsdienu cilvēkam. Bieži ir grūti paiet garām tiem, kuriem patiešām ir vajadzīga palīdzība un atbalsts. Mēs ziedojam bāreņiem, slimiem bērniem, nabagiem, atstumtajiem. Tomēr, ko nozīmē ziedot Dievam? Vai arī Viņam ir vajadzīgs mūsu atbalsts? Jo patiesībā pats vārdu salikums “ziedot Dievam” ir neparasts.
Ziedot Dievam nozīmē apzināties, ka ar to, kas mums pieder visplašākajā nozīmē: spējas, zināšanas, pieredze, nauda, nav iespējams palīdzēt sev pašam – atrisināt savus esamības jautājumus, savas dzīves jēgas, ciešanu, nāves, Pestīšanas jautājumus. Nereti ar to, kas mums pieder, spējam tikai paslēpties no šo jautājumu risināšanas.
Ziedojot Dievam un Viņa darbam zemes virsū – draudzei un Baznīcai, mēs apliecinām ticību, ka palīdzība nāk no Dieva. Tad mēs vairs neesam ar sevi apmierināti, pašpietiekami cilvēki, bet gan tie, kuriem ir nepieciešama un ļoti trūkst Dieva žēlastības, cilvēki, kuri apzinās, ka, tikai esot atkarībā no Dieva, var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un ar ticību raudzīties nākotnē.
Ziedot nozīmē visu, kas tev ir, ieguldīt Dievā. Savu dzīvi paturēt sev nozīmē to pazaudēt. Savu dzīvi pazaudēt, atdodot to Dievam, nozīmē to iegūt. Un iegūt savu dzīvi, saredzēt tās pilnvērtību un jēgu, saprast, kāpēc šī dzīve tev ir Dieva iedota, ir lielākā svētība un ieguvums.
Ziedot Dievam ir Viņam dot iznīcīgās lietas un pretī saņemt neiznīcīgās. Ziedot Dievam ir vienīgais veids, kā tas, kas tev pieder, var sākt patiešām kalpot tev pašam.
Jēzus mācekļiem nebija daudz, ko ziedot Jēzum. Bet viņi vienkārši gāja Jēzum līdzi. Bija gatavi sekot Jēzum. Tas gan nenotika viegli, jo, sekojot Jēzum, tu no pasaules, kurā ir jāiztiek tikai no tā, kas tev ir pašam (jo vairāk tev ir, jo šķietami vieglāk ir iztikt), nonāc pasaulē, kurā tu drīksti dzīvot tikai no Dieva žēlastības, no tā, ko Dievs tev dod.
Tiem, kas uzdrošinās dzīvot no Dieva žēlastības, tiem, kam visās lietās ir jāprasa pēc Dieva palīdzības, tiem, kam ir nepieciešams katru dienu saņemt dienišķo maizi no Dieva, tiem pieder Debesu valstība.
Tāpēc Jēzus savā Kalna sprediķī saka šos neparastos, grūti saprotamos vārdus: “Svētīgi garā nabagi, jo tiem pieder Debesu valstība.”
Linards Rozentāls, Rīgas Lutera draudzes mācītājs