Tā ir mūsu Draudzes centra galvenā ieeja. Mēs stāvam uz Torņakalna ielas blakus automašīnu iebrauktuvei baznīcas teritorijā. Draudzes centra ēka pauž atvērtību un plašumu. Tā ir moderna un mūsdienīga, kokā, stiklā un betonā būvēta ēka, kura akcentē kristietības vēsts aktuālo raksturu. Šī vēsts ir cilvēkiem mūsu laikmetā. Ēka ir mūsu veco koku ieskauta, tā neizceļas no dabas, bet pieder tai – to ieskauj zāliena uzkalniņi un koki. Arī ēkas jumtu klāj zāliens, lai izceltu blakus stāvošo baznīcu.
Priekšpusē kreisajā stūrī ar logiem abu sienu platumā un augstumā atrodas visas ēkas redzamākā telpa, kas paredzēta visdažādākajiem mērķiem – nelieliem pasākumiem un semināriem, bērniem, jauniešiem, arī uzgaidāma telpa pie kancelejas un mācītāja pieņemšanas laikos, telpa, kuru var redzēt no visām pusēm kā draudzes darba daudzveidības zīmi. Pirmais, ko garāmgājēji pamanīs – Draudzes centrā ir dzīvība, cilvēki, tur kaut kas notiek. Visas ēkas garumā cauri stiepjas lielā zāle, kuru iespējams nodalīt trīs atsevišķas, autonomās daļās, kuras galā redzams neliels altāris/krusts. Šī ir visas ēkas lielākā telpa, kuras dēļ Draudzes centrs mums nepieciešams. Tā spēs uzņemt vienlaicīgi līdz 250 cilvēkiem. Tomēr arī tās gala siena nenoslēdz skatu cauri ēkai. Aiz stikla gala sienas atrodas āra terase draudzes pasākumiem, svētkiem un citā norisēm, dodot iespēju pulcēties vēl vairāk cilvēkiem kopā.
Šeit jau esam pie baznīcas un skatāmies virzienā uz tagadējo draudzes namu. Skatam atklājas zāles lielie logi un āra terase, kā arī otra ieeja Draudzes centrā, kuru izmantot lielo pasākumu laikā. Zālienā redzamas improvizētas sēdvietas. Jau labāk redzams zaļais jumts.
Esam Draudzes centra iekšpusē. Mēs atrodamies stūra telpā, aiz muguras stiklotā siena, kas iziet uz dzelzceļa un Indriķa ielas pusi. Pa labi Torņakalna iela. Mēs ienācām pa lielajām durvīm un pretī redzējām melno tāfeli, kura domāta kā visdažādākās informācijas vieta. Zāles kreisajā pusē redzējām virtuves stendu, pie kura pēc dievkalpojuma pulcējoties Draudzes centrā varēs paņemt kafiju un uzkodas un kopā ar draugiem un domubiedriem pasēdēt zālē un tās priekštelpā. Bet mēs iegājām stūra telpā un redzam garo kancelejas leti, kurai beidzoties sākas garais koridors, no kura var ieiet pārējās centra telpās – mācītāja pieņemamā telpā, mācītāju darba kabinetā, mūziķu telpās, Svētdienas skolas klasēs. Kancelejas atvērtība apmeklētājiem būs vēl izteiktākā nekā šajā skicē redzam. Vaļējā lete (to nepieciešamības gadījumā varēs aizvērt) stiepsies visas sienas garumā un arī gar koridoru, atveroties stiklotai sienai.
Te, stāvot uz Indriķa ielas, redzam darba un pieņemšanas telpas mācītājiem, mūziķiem un Svētdienas skolai. Tā būs Draudzes centra funkcionālākā puse. Līdz ar to arī nedaudz apslēpta citu cilvēku skatiem, kā vien retajiem gājējiem pa Indriķu ielu Torņakalna stacijas virzienā.
Un, visbeidzot, skats uz lielās zāles gala sienu. Altāra mets vēl nav uzskicēts, tādēļ gala siena ir tikai stiklota. Aiz tās āra terase, kurai pāri lietus laikā varēs pārlikt īpašu jumtu. Aiz tumšās sienas, kas ietver terasi, atrodas dažas ēkas saimnieciskās telpas – noliktava, apkures telpa, utt.