Linards Rozentāls, Rīgas Lutera draudzes mācītājs
Inga Rubene
Vecais draudzes nams
Vecais draudzes nams ir celts 1820. gadā un ar to saistās interesanta vēsture. Pēc Rīgas priekšpilsētu nodedzināšanas, ko izraisīja bažas ar iespējamo Napoleona iebrukumu Rīgā, kas tomēr nenotika, priekšpilsētas no jauna tika apbūvētas ar vienstāvu un divstāvu namiem, ko vēlāk, gadsimta beigās nomainīja mums pazīstamie daudzstāvu mūra nami, kas uzcelti iepriekš minētās ekonomiskās augšupejas laikā.
Tāds liktenis – tapt nojauktam – būtu piemeklējis arī nelielo Heimersena namu Skolas ielā 1, ja vien tas neatrastos vietā, kur viens no Lutera baznīcas arhitektiem – profesors Johans Kohs cēla 1890.-1891. gadā cēla baņķierim Paulam Švarcam dzīvojamo namu. Baņķiera Švarca kundze tā vietā, lai ļautu namu nojaukt, to uzdāvināja jaunveidojamai Lutera draudzei par mācītājmāju.
1890. gadā koka celtni demontēja, marķējot būvdetaļas un pārveda uz patreizējo atrašanās vietu Indriķa ielā, kur draudzei bija piešķirt zemes gabals. Līdz ar to šis vēsturiskais nams ir sava laika liecība par to, kā izskatījušās galvenās Rīgas centra ielas pirms 19. gadsimta lielā ekonomiskā uzplaukuma.
Kora nams
Blakus draudzes namam tika uzcelts ledus pagrabs un malkas šķūnis, bet ap māju izveidots augļu dārzs. 1945.gadā mācītājmāju nacionalizēja, atstājot tur dzīvokli mācītāja Augstkalna ģimenei. Kad draudze to 1990.gadā atguva, māja bija avārijas stāvoklī un tik nolaista, ka daži speciālisti pat šaubījās par tās atjaunošanas lietderību. Tomēr tas izdevās, un draudzes nams kopš 1992.gada decembra atkal kalpo draudzes vajadzībām.
Neskatoties uz jaunatgūto un divus gadus remontēto draudzes namu, telpu trūkums bija tik liels, ka 1994.gadā nolēma uzbūvēt otru ēku – Kora namu – pēc mūsu draudzes locekļa arhitekta Ivo Inšas projekta. Šobrīd (2010.g.) kora mēģinājumi notiek baznīcas pagrabzālē , bet Kora nama 1.stāvā darbojas drēbju kamera un 2.stāvā – draudzes jaunieši.