Linards Rozentāls, Rīgas Lutera draudzes mācītājs
Pirmos luterāņu kapus Pārdaugavā ierīkoja 1773.gadā, un tie atrodas pie tagadējās Mārtiņa baznīcas. Tie piederēja Jāņa baznīcai. Lutera baznīca tika uzcelta blakus otrajiem Jāņa baznīcas kapiem, kurus atvēra 1777.gadā. Lutera draudzei, kā tolaik jaunai draudzei ar jaunu baznīcu, loģiski, nebija arī savu kapu un tos nebija arī iespējams ierīkot baznīcas tuvumā, tādēļ 1890.gada 24.septembrī baznīcas celšanas komisija iesniedza lūgumu Rīgas pilsētas saimnieciskajai komisijai piešķirt zemi draudzes kapu ierīkošanai.
Saimnieciskā komisija nolēma, ka jaunie kapi varētu atrasties neapbūvētā, smilšainā vietā Zeifenbergā starp Bauskas šoseju un Mītavas (Jelgavas) dzelzceļu. Arī Jāņa draudzei bija nepieciešami jauni kapi, tādēļ 1890.gada 11.oktobra sēdē Rīgas pilsētas valde nolēma piešķirt pieprasītos zemes gabalus Jāņa baznīcas, kā arī Lutera baznīcas administrācijai bez atlīdzības.
Pirmie apbedījumi Rīgas Lutera draudzes vēsturiskajos kapos (tagadējais nosaukums – Ziepniekkalna kapi) tika veikti 1891.gadā, bet kopš 1897.gada blakus Lutera draudzes kapiem atrodas arī katoļu kapi – vienīgie Pārdaugavā.
Laikā, kad notika īpašumu atgūšana, draudze uz šiem vēsturiskajiem Ziepniekkalna kapiem juridiski nepieteicās, kas bija arī absolūtā vairākuma prakse Latvijā, jo uzturēt pašiem kapsētu ar visu, kas tur piederas un ir jānodrošina, ir nevis draudzes, bet pašvaldības uzdevums, jo kapi jau sen vairs nav tikai draudzes locekļu kapi, bet visas sabiedrības lieta. Protams, sekojot vēsturiskai tradīcijai, Ziepniekkalna kapi vēl aizvien tiek saistīti ar Rīgas Lutera draudzi un arī mēs tos uzskatām par saviem vēsturiskajiem kapiem, noturam tur kapu svētkus, jo vairums draudzes locekļu, arī daži draudzes mācītāji ir apglabāti tieši šajos kapos.
Ziepniekkalna kapi arī tagad vēl ir sadalīti trīs sektoros – Lutera draudzes, Jāņa draudzes un katoļu.